X360: Atskats - Viva Pinata

Atskata iesūtītājs: maikijs

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums: 10/10

Kad pirmo reizi izdzirdēju šo nosaukumu, man likās, ka tas ir kaut kas meksikānisks!

Tā nu es iegādājos XBOX360 un izrādījās, ka starp esošajām spēlēm ir arī Viva-Pinjata! Ieslēdzu konsoli, ieliku šo spēli un par lielu brīnumu izrādījās, ka man būs jāveido savs dārzs ar saviem dzīvniekiem!

Spēle sākas ar to, ka tev tiek piešķirts neliels zemes pleķītis, kurš tev sākumā ir jāsaved kārtībā, pirms kaut kādām dārza darbībām. Tev tiek iedota lāpsta, ar kuru tev ir jāsasit nevēlamie priekšmeti savā topošajā dārzā. Tur ir dažādi akmeņi, riepas, koka gabali un cita draza. Kad tu esi to izdarījis, tad beidzot sākas tas mirklis, ko es gaidīju visvairāk, sākt kaut ko stādīt! Sākumā tu ar lāpstu sit pa zemi, lai tajā varētu iesēt zāli. Kad tu esi iesējis nedaudz zāli, tad tavā dārzā ierodas pirmais iemītnieks, Tārps. Visi iemītnieki sākumā ir melnbalti, bet kad viņi kļūst par taviem dārza iemītniekiem, viņi maina savu melnbalto krāsu uz kādu spilgtāku krāsu vai pat paliek krāsaini. Lai tu varētu savā dārzā dabūt jaunus dzīvniekus, tev ir jārūpējas par savu dārzu. Katrai dzīvnieku sugai ir nepieciešams kaut kas, kas viņus piesaistītu tavā dārzā. Tāpēc tev ir dārza žurnāls, kurā tiek fiksēti dzīvnieki, kas apmeklē tavu dārzu. Žurnālā ir teikts, kas ir nepieciešams, lai šis konkrētais dzīvnieks kļūtu par tava dārza iemītnieku.

Spēlē ir arī leveli (līmeņi). Kopā ir nedaudz virs 50 līmeņiem. Ar katru līmeni tavu dārzu ievēro jaunas dzīvnieku sugas. Lai sasniegtu nākamo līmeni, tev, piemēram, ir jāizaudzē koks, jāizaudzē kāda puķe, jāiegūst kāds jauns iemītnieks savā dārzā vai jāsapāro kāds no dzīvniekiem. Lai sapārotu kādu dzīvnieku ir jābūt tā, lai divi dzīvnieki no vienas sugas obligāti būt tava dārza iemītnieki. Katrai sugai ir jādara savādāk, lai viņi sapārotos. Parasti viņiem ir kaut kas jāapēd, bet galvenais, lai viņiem būtu sava māja. Pirms katras pārošanās ir maza minispēle, kur viens dzīvnieks atrod otru, ejot caur mīnu lauku, kura ceļa tu vari savākt šokolādes naudu! Kad dzīvnieki ir pabeiguši savu pārošanās rituālu, viņiem tiek atnesta ola, kura pēc neilga laika izšķiļas.

Šajā spēlē ir arī veikali, kur tu vari nopirkt dažādas sēklas, aksesuārus savam dārzam, mājas saviem dzīvniekiem, palīgstrādniekus savam dārzam un pat dažus dzīvniekus. Veikalā tu norēķinies ar šokolādes valūtu, kuru tu iegūsti pārdodot kaut ko, piemēram kokus, puķes un savus dzīvniekus. Jo tev ir augstāks līmenis, jo vairāk preču tu vari nopirkt.

Tev ir arī inventārs, ar ko uzkopt savu dārzu. Inventārā ietilpst lāpsta, lejkanna un zāles sēklas. Tu vari palielināt arī savu inventāru līmeni, piemēram, vēlāk tu varēsi rakt arī dīķus savā dārzā, jo tavai lāpstai būs augstāks līmenis.

Tavam dārzam ir arī kaitēkļi! Visi dzīvnieki, kas kaitē tavam dārzam ir sarkanā krāsā. Viņi parasti mēdz saindēt tavus dzīvniekus, kā rezultātā ir jāizsauc vietējais ārsts, kas protams maksā naudu. Ja tu neizsauc ārstu, tad no veca koka izlido ārā kāds vīrelis un sasit tavu dzīvnieku kā tādu Pinjatu! No sasitā dzīvnieka izkrīt konfektes, kuras apēd pārējie dzīvnieki. Sasistais dzīvnieks nonāk atpakaļ ārpus tava dārza un nav vairs tava dārza iemītnieks.

Ar laiku tava dārza teritorija kļūst plašāka. Tu vari uzreiz savā dārzā iegūt vairāk dzīvnieku, bet tavs dārzs nevar būt arī pārlieku pārpildīts. Ja tas būs pārlieku pārpildīts, tad uz tavu dārzu vairs nenāks neviens dzīvnieks, varbūt pat kāds pametīs tavu dārzu.

Spēlei ir ļoti lieliska grafika. Vienkārši ideāla priekš tāda veida spēles. Krāsas ir tik košas, viss ir tik spilgts un smuks! Visi dzīvnieki izskatās kā Pinjatas! Ļoti skaisti izskatās, kad līst lietus un ir pērkona negaiss. Apkārtne ir rūpīgi uztaisīta. Grafikai vienkārši nav mīnusu.

Spēles gameplays ir ļoti vienkāršs. Ar vienu analogu tu pa dārzu vadi tādu apli, ar ko tu visu dari, piemēram iestādi, izroc vai izvēlies kādu dzīvnieku.

Spēlei ir arī ļoti laba mūzika. Tāda mierīga... Viss, kas notiek apkārt un tavā dārzā kopā ar spēles mūziku ir ļoti skaisti!

Es iesaku šo spēli uzspēlēt katram, kuram ir XBOX360. Šī tik tiešām ir lieliska spēle!

Spēlēts uz XBOX 360. Pieejams vēl uz PC.
Spēlei dodu pelnītu 10/10.

Diskusija par Viva Pinata KonsoLV Forumā.

PS3: Atskats - The Eye of Judgement

Atskata iesūtītājs: archi

Spēlēts uz: Playstation 3
Piešķirtais vērtējums: 7/10

Kastes atvēršana

Tā, atveru kasti un pa vienam priekšmetam ņemu ārā:
1. Eye kamera
2. spēle
3. kameras statīvs
4. kāršu kastīte ar 30 kārtīm
5. booster packs, kurā iekšā ir 8 kārtis
6. spēles laukums, kurš pagatavots no labas sintētikas

Spēles vāka aplūkošana

Players 1-2, HDD 3125 KB, Izšķirtspēja - HD 720p 1080i, Network players 2, tips NAT 2

Spēles spēlēšana

Nu tā, tiem kuriem patīk kāršu spēles, galda spēles, Final Fantasy, var droši pirkt.
Pirms sākt spēlēt, iesaku noskatīties apmācību, kura ir diezgan gara (angļu valodā).
Tā, sāku spēli,(grafika nav slikta) parādās 9 laukumi - 2 ūdens, 2 uguns, 2 zeme, 2 mezš "elfi, otki, citi s*di", 1 dzelzs "roboti". Tas, kurš iekaros piecus spēles laukumus, būs uzvarētājs, GARLAICĪGI :(

Spēlēju online

Spēlēt online ir daudz labāk, princips tas pats, uzvar tas, kurš iekaro 5 laukumus, ja uzvari, iegūsti punktu, ja zaudē, tad zaudē puktu, jo vairāk punktu, jo labāka vieta pasaules topā. JAUTRI :)

Spriedums

Šai spēlei es piešķirtu titulu, kā nākamās paaudzes galda spēle. Ar pirkumu esmu apmierināts.

Plusi un Mīnusi

-
1. Nav nekāda stāsta - "sižeta"
2. Kamera ne vienmeer atpazīst kārti, laikam man ir nepiemērots apgaismojums

+
1. Var atsevišķi nopirkt jaunus monstrus, "Starter pack", tur varbūt ir monstri kādu, iespējams, nav tavam draugam
2. Kaut kas hipnotizējošs 8›)













Diskusija par The Eye of Judgement KonsoLV Forumā

PS3: Atskats - Uncharted: Drake's Fortune

Atskata iesūtītājs: Picins

Spēlēts uz: Playstation 3
Piešķirtais vērtējums: 9/10

Tātad varētu teikt, ka biju devies meklēt piedzīvojumus...

Spēle izieta apmēram 10-12h
Līmenis - Hard
Atrasts tika 38 no 60 apslēptajiem dārgumiem
DualShock3 atbalsts: Jā


Par grafiku... Nu, tā ir tiešām ļoti laba. Ir nelielas, sīkas kļūdiņas, bet tas tā. Ēnas, ūdens, augi, koki, pilsdrupas izskatās ļoti labi, saules atspulgs arī, vienkārši superīgi. Varētu būt vēl labāk, ja šī spēle skrietu uz 1080p nevis 720p.

Laba ieroču izvēle,ir pieejamas vairākas pistoles, kā piemēram Desert Eagle, 9mm. Automātiskie ieroči arī netrūka, pieejami bija AK47, M4 u.c. Kā arī bija Sniper Rifle, neliels granātmetējs un, protams, ka neiztikt bez rokas granātām. Protams, ka nēsāt līdzi tu varēji tikai vienu pistoli un, kādu no automātiem vai parējiem ieročiem un četras granātas.

Gameplay, diezgan normāls, pašam patika, kaut gan neesu šādu spēļu fans. Daudz dažādas kāpelēšanas, lēkāšanas, šaušanas, īsāk sakot, labs Action. Bija pāris mīklas, kuras tev vajadzēs it kā atminēt. Šajās biju nedaudz vīlies, jo vēlējos kaut ko vairāk, kaut ko daudz grūtāku, kā tikai salikt statujas pareizajā secībā. Spēlē ir paslēptas 60 dārglietas, kuras tu vari mēģināt atrast. Atrodot tās, tu saņem punktus, kā arī ir šajā spēlē ir kaut kas līdzīgs Achievement points, ja izdari noteiktas lietas, piemeeram, 10, 20, 100 headshots utt. Tos izdarot, tu iegūsti punktus, savukārt ar šiem punktiem Tu iegūsti dažādu informāciju par spēles tapšanu, kā arī dažnedažādas lietas, ar kurām padarīt spēli nedaudz interesantāku. Piemēram, spēlēt to melnbaltā ekranā vai arī spēlēt to no otras puses, tipa no labās uz kreiso (vai kā tur)...

Uzskatu, ka Story ir diezgan labs, tikai lūdzu nejauciet. Tas nav patiess stāsts. Tas ir veidots ar tādu domu - kas buutu, ja buutu. Kas būtu, ja Sir Francis Drake būtu atstājis savu Dienasgrāmatu. Spēlē tu esi viens no viņa radiniekiem, kam tomēr izdevās atrast šo dienasgrāmatu, kurā ir info par ļoti veertīgiem dārgumiem, bet nu kā jau saprotams, tad šos dārgumus grib iegūt arī citi cilvēki, ta kā variet gaidīt lielu vēlmi jūs apturēt, kā arī diezgan labus stāsta pavērsienus. Lai uzzinātu vairāk, jums pašiem nāksies spēlēt Uncharted: Drake's Fortune....

Mans vērtējums - 9 no 10.

Must Have un viena no labākajām 2007. gada PS3 spēlēm.

Diskusija par Uncharted: Drake's Fortune KonsoLV Forumā

Multi: Atskats - TimeShift

Atskata iesūtītājs: sfinxters

Spēlēts uz: Playstation 3
Piešķirtais vērtējums: 6.5/10

Tātad, kamēr visi bija aizrāvušies ar COD4 un UT3 rukāšanu, manos negantajos pirkstiņos nonāca TimeShift (Laikslēdzis) kopija. Pirms kāda laika biju pamanījies paspēlēt demo, un tas uz mani bija atstājis samērā labu iespaidu. Par laimi tās lietas, kas man patika iekš demo bija arī pilnajā spēle, diemžēl, dažas lietas, kuras nebija demo un, kuras cerēju ieraudzīt pilnajā spēlē, emmm... nebija, piemēram, sižets.

Sākšu no sākuma - Menu - Single Player, Play on LAN, Play On-line, Options un Delete Saves. Pirmās četras opcijas tā kā parāda to, ko spēle grasās piedāvāt, bet pēdējā - Delete Saves - gan ir kaut kas īpatnējs. Doma ir tāda, katru reizi, kad nospiežu pogu "saglabāties" spēles laikā, TimeShift uzģenerē jaunu save-failu. Gala rezultātā uz mana PS3 bija ~250 TS seivgeimi. Attiecīgi, seivu dzēšanas poga atver seivgeimu sarakstu un ļauj dzēst seivus, bez liekas vandīšanās pa XMB. Viss jau būtu ļoti jauki, ja vien seivu sarakstā es nepamanītu Super Stardust HD seivu. Jā - spēle ļauj dzēst pilnīgi visus seivus, ne vien savējos. Labi, ka viņi nebija pievienojuši pogu "Delete All", citād' es šito spēli palaistu papīrgriezējā.

Kā jau sākumā minēju, spēlei trūkst sižeta. Nē, nu, es pieļauju, ka spēlei scenārijs bija, bet tas tiek rūpīgi slēpts no spēlētāju acīm. Pamatdoma ir tāda: kaut kāds pjūr-īvil scajentists pievāc laikā ceļojošo kostīmu un aizperas kaut kur. Attiecīgi, spēles galvenajam varonim arī tiek piešķirts tāds pats kostīms un tas tiek aizsūtīts tur pat, lai pārmācītu ļauno. Tur notiek cīņa starp sliktā veča (kas nu jau ir kaut kāds ūber-diktators un žmiedz visus pēc kārtas nost) karaspēku un partizāniem. Galvenais varonis ir partizānu pusē. Viss. Vairāk no sižeta es neko nesapratu (nu, labi, labi, kaut ko jau saprast tur varēja, bet tas bija pārāk bezsakarīgi).

Spēle sākas pussagrautā pilsētā, kad "Pūstošais kapitālisms vs. Proletariāts" cīņa iet pilnā sparā. Uzreiz patīkami pārsteidz grafika. Tā ir laba. Ne izcila, bet noteikti ne slikta - laba. Ļoti patika apgaismojuma efekti. Īpaši vēlākos līmeņos - rūpnīcā, kur milzīgas dažnedažādu agregātu ēnas skraidelēja pa sienām. Spēles dzinis ir spējīgs arī norenderēt lielas telpas un piestumt tās pilnas ar viskautko, piemēram, milzīgā tanku/viskautkā noliktava. Spēlē kādu laiku līst lietus - tas arī tiek ļoti labi "attēlots" - piles jauki notekt pa ekrānu. Nekas īpaši jauns vai inovatīvs, bet tik un tā patīkami.

Ja jau pieminēju līmeņus, tad pie reizes varētu par tiem arī pastāstīt - te atspoguļojas spēles nomācošais lineārisms. Visa spēle notiek pēc scenārija cīņa-koridors-cīņa-koridors-cīņa-utt. Zero exploration. Nav nekādu sīkretu, nekādu paslēptu ieroču. Nekā. Apmaldīties, attiecīgi, arī ir nereāli. Varētu teikt, ka šī arī ir lieta, ko cerēju ieraudzīt pilnajā spēlē, bet aplauzos. Lai gan lineāri, līmeņi tomēr ir diezgan dažādi - pilsēta, outdoors, šādas tādas industriālas iestādes. Ir arī braucamās daļas. Un lidojamās. Vadīt piedāvā tikai kvadriciklu. Vadība ir papretīga, bet neko vairāk īstenībā no FPS jau gaidīt nevarēja, īsāk sakot, kā parasti. Lidojamās daļas gan ir interesantas - tiek piedāvāts lidot ar cepelīnu. Pilotēt gan to neļauj, bet gan liek atšaudīt uzmācīgos pretiniekus. Interesanti.

Ieroči - spēlē tiek piedāvāts diezgan standartizēts ieroču klāsts - pistole, šotgans, automāts, granātmetējs, mūždien modīgais arbalets, snaiperene un vēl daži specifiski ieroči - automāts-ugunsmetējs, zibens-šāvējs, kā arī dīvanu-dzeltenu-bumbuļu-šāvējs. Kā arī granātas. Normāli. Problēma gan ir tāda, ka pasākums ir diezgan nesabalansēts - turēt var tikai trīs ieročus un granātas, tas novēd pie tā, ka lielāko daļu spēles es izgāju ar arbaletu, granātmetēju un šotganu. Šī kombinācija ideāli derēja visām spēles situācijām. Beigās gan man apriebās un sāku lietot arī citus ieročus. Bet tas bija tikai tāpēc, ka apriebās, nevis tāpēc, ka bija nepieciešamības. Vienvārdsakot, nothing special. Piedevām, lielāko daļu ieroču ir iespējams iegūt spēles pirmajos līmeņos, kas manāmi samazināja manu vēlmi turpināt slānīt visu, kas kustas.

Cīņa - teitan spēle visvairāk izceļas no savu kolēģu vidus. Kā jau suģestē spēles nosaukums, ir iespējama laika čakarēšana. To var apturēt, palēnināt vai patīt atpakaļ. Šis pasākums ir neatņemams geimpleja elements, jo ļoti daudzās situācijās bez tā vienkārši nevar iztikti. Ar laika mocīšanu ir saistītas arī lielākā daļa, ja ne visas, no spēles piedāvātajām mīklām. Tās ir diezgan triviālas, bet patīkamas. Piemērs varētu būt, palēninot laiku, paskriešana zem vārtiem, kas veras ciet. Interesanta fīča ir iespēja atņemt pretiniekiem ieročus, ja laiks ir pilnībā apturēts.

Tomēr nevajag domāt, ka sakarā ar to, ka jau diezgan ātri ir iespējams tikt pie dīvaino bumbu šāvēja un pretiniekus var gluži vienkārši aptīrīt, spēle būs vienkārša. Nāve šeit ir ļoti ierasta lieta. Galvenais varonis nav diez ko noturīgs pret lodēm un zibeņiem. Brīžiem pat mazākā kļūda var nozīmēt sakapāšanu gabalos. Pretinieku ir daudz un viņiem patīk slaktēt. Tie slēpjas un dažkārt pat pamanās uzbrukt grupās. Tiem patīk arī beztēmā skraidīt, kas apgrūtina tēmēšanu. Bet nevarētu teikt, ka AI būtu baigi attīstīts. Tieši otrādi, izskatās, ka tas ir uzkodēts kaut kad sen, sen atpakaļ un tā arī atstāts. Pretinieki ir principā skriptēti un to uzvedība viegli prognozējama. Pastulbi vēl ir tas, ka daži ieroči ar vienu šāvienu nogalina pretiniekus, kas dažkārt kaujas padara smieklīgi vienkāršas. Tomēr šī nesabalansētība ar ieročiem, enerģijas daudzumu un pretiniekiem rada zināmu balansu grūtībā. Spēle brīžiem ir patīkami sarežģīta.

Biežā miršana noved pie biežām ielādēm un te nu izstrādātāji ir nošāvuši nedaudz greizi - ielādes starp nāvēm ir kaitinoši garas.

Spēlei ir arī skaņa, bet diemžēl tā nav tā labākā - efekti ir līmenī, bet mūzika brīžiem ir galīgi garām un izklausās diezgan samocīta.

Spēles garums ir 10-12h. Manuprāt, pamaz.

Rezumē - parasts FPS ar neparastu piesitienu. Sižeta greizums un papretīgie video starp līmeņiem liecina par to, ka šī spēle ir sasteigta. Tas viss, ņemot vērā, ka tā ir izstrādāta gandrīz 5 gadus, nav īsti piedodami. Starp citu, to ir radījuši (vai vismaz programmējuši) mūsu austrumu kaimiņi - Sabre Interactive koderi atrodas Pēterburgā. Grafika ir mūsdienīga un acij patīkama. Lineārumu puslīdz kompensē spēles sarežģītība un nepieciešamība piedomāt, ko dari. Ieroči varēja būt vairāk un nedaudz interesantāki, kā arī lēnāk piešķirti. Ā, jā, spēlei ir arī onlains, bet dažādu gļuku dēļ man vēl nav izdevies tur pieslēgties.

Rekomendēju FPS faniem vai tiem, kas grib paspēlēt kaut ko nedaudz īpatnēju.

Diskusija par TimeShift KonsoLV Forumā

Multi: Atskats - Assassin’s Creed

Atskata iesūtītājs: Hell_Dude

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums: 9/10

"Assassin’s Creed" – Slepkava laika mašīnā.

Izklaides industrija nekad nav bijusi īpaši oriģināla. Parasti katru gadu tiek malts viens un tas pats tikai savādākā iepakojumā. Daudziem cilvēkiem tas patīk un viņi neko citu neprasa, tomēr ir saujiņa francūžu, kuri gribēja nedaudz paspēlēties - kaut ko pamainīt. Tā radās "Assassin’s Creed" 12. gadsimta slepkavas simulators.
Tagad es riskēšu ar savu dzīvību. Atklāšu nelielu daļu no valsts noslēpuma – tu neesi slepkava, tavs vecvecvecvecvecvecvecvecvecvectēvs bija. Spēlē tev - spēlētājam ir jāblandās cauri atmiņām. Kad esam tikuši pirmajam posmam cauri Tavu vietu televizora ekrānā ieņems Altairs, viens no apdāvinātākajiem slepkavu klana locekļiem.

Kādā sestdienas rītā tu dodies uz darbu. Tur tev paziņo, ka tev kopā ar diviem citiem slepkavniekiem ir jādodas uz kādu māju, un jānovāc viens vecis. Diemžēl tu neievēro darba ētikas noteikumus un nogalini civilo, kā arī tevis pieņemto lēmumu dēļ, mirst viens no taviem kolēģiem... vai es pieminēju, ka misija izgāžas? Kad pēcpusdienā atgriezies no misijas ofisā – pilī, tev paziņo, ka visu esi galīgi sačakarējis un tevi kā mēneša sliktāko darbinieku nāksies likvidēt. Tev par laimi, bet dažiem citiem par nelaimi, tieši tajā brīdī, kad tev bija domāts amputēt galvu, pie pils vārtiem klauvē džeks, kurš tev bija jānogalina un vēl pāris desmiti viņa sesto. Tu kā jau varonis dodies cīņā, lai pieveiktu ļauno tirānu un tev tas šoreiz izdodas. Tavs sensejs novērtē šo cēlo žestu un dāvā otro iespēju, tomēr, lai cik jauks viņš arī nebūtu, boss savāc visu tavu moderno aprīkojumu, atstājot tev tikai zobenu. Visas foršās mantiņas tev nāksies dabūt atpakaļ pildot misijas slepkavu labā. Nu kad esi izģērbts, tev tiek dota jauna misija – nogalināt padsmit svarīgu cilvēku un pēc katra nāves atgriezties birojā un ziņot par progresu.

"Assassin’s Creed" ir smilšukastes - Grand Theft Auto tipa spēle (protams, bez auto - zirgus gan varēs zagt). Tas nozīmē, ka varēsi brīvi skraidīt pa pilsētu, pa tās šaurajām ieliņām, māju jumtiem, rāpties pa sienām un no sešdesmit metrus augstiem torņiem lēkt siena čupās. Šis ir Ubisoft jaunievedums - pilnīga arhitektūras meistardarbu kontrole. Piemēram, tu atrodies Jeruzalemes nabagu nostūrī, šeit čum un mudž no ubadzēm (ļoti, ļoti kaitinošas), kuras tev līp klāt kā mušas un nelaiž vaļā, pilns ar trakiem kaušļiem (kur? Ja redzēšu, d*rsā dunci iespraudīšu), kuri ir mierā ar visām šīs pasaules būtnēm, izņemot tevi, baltā tērptu slepkavu. Kā jau ūber krutam slepkavam, tev šī vieta neiet pie sirds un kā par nelaimi, otrā pilsētas galā ir viens no taviem mērķiem – vergu tirgonis, sliktais džeks. Pilsēta ir milzīga, bet tev ir maz laika. Ko tu darīsi? Dosies turp kājām? Protams, nē. Tu pieskrien pie sienas un neskatoties uz apkārtējo izbrīnu un kareivju drūmajiem skatieniem uz tavu pēcpusi, sāc rāpties pa sienu, līdz nokļūsti līdz plakanajam jumtam. Tagad tev atliek skriet uz savu mērķi. Protams, ieteicams būtu pa ceļam nogalināt kādu uz jumta stāvošo sargu. Viņiem vienmēr kaut kas nepatīk, kad tu mierīgi lec no vienas mājas uz otru.

Lai gan stāsts un nosaukums vēsta par slepkavošanu, tā ir mazākā daļa no spēles. Lielākoties tu skraidīsi pa māju jumtiem ar vai bez desmit kareivjiem tev aiz muguras. Un skraidīt pa jumtiem ir neticami jautri, ja katrā spēlē būtu iespēja visur rāpties un skraidīt pa jumtiem, jūs neredzētu spēles ar zemāku vērtējumu par 8.
Lai tiktu līdz slepkavošanai tev vispirms ir jāizpilda vismaz 3 informācijas iegūšanas misijas un vel būtu ieteicams iegūt apkārtnes karti. Protams, ja vēlies atvieglot sev dzīvi, tad vari pa ceļam izglābt kādu mūku vai vienkāršo iedzīvotāju. Viņi tev būs mūžam pateicīgi. Ir četri veidi kā var iegūt informāciju. Pirmais – esi kabatzaglis un izzodz kaut kādam vecim no kabatas kādu svarīgu dokumentu vai karti. Otrais – esi urla, izseko un, kad objekts ir iegājis kādā šaurākā ielā, sit, līdz viņš tev atdod mobilo... em, gribēju teikt, atklāj svarīgu informāciju. Trešais – apsēdies uz soliņa un nospied pogu, lai noklausītos svarīgu vīru sarunu. Un visbeidzot ceturtais – palīdzi kādam savam kolēģim, slepkavam savākt kaudzi karodziņu vai arī slepeni novākt pāris slikto. Šī obligātā blakus misiju pildīšana aizņem pārāk lielu daļu spēles, tādēļ spēle var ātri apnikt dēļ tās vienveidīguma.
Pieņemsim, ka vēl nav apnicis. Kad esi nokļuvis līdz mērķim, tev ir izvēle, darīt to klusi, nemanāmi, vai arī lekt lejā no mājas ar zobenu rokā un veikt sejas korekciju katram, kas gadīsies ceļā. Pieņemsim, ka cieni aģenta 47 darba stilu un dari visu slepeni, ar glanci, tad tev būs jānospiež poga „A” vai „X” (atšķirībā uz kuras konsoles spēlējat),lai uzrautu plecus un saliktu rokas kopā, it kā skaitītu kluso lūgšanu. Diemžēl šī „maskēšanās” dažreiz ir pa riekstiem speroša. Jūs noslēpjat savu seju un iefiltrējaties pūlī, esat neredzams. Laukos, kad Altairs jāj ar zirgu garām sargam, tas skatīsies ar aizdomu pilnām acīm un savās domās teiks: „ja nepalēnināsi gaitu par 1,5 km/h, es tevi apēdīšu”. Ja nospiedīsi pogu un tik tiešām jāsi par 1,5 km/h lēnāk, tad sargs tev uzsmaidīs un teiks: „labdien, manu labo ser”. Laikam karalistē, kura sastāv no vienā kopā sajauktas Jeruzalemes, Damaskas, Akres un mazliet lauku, ir kāds ļoti strikts ātruma limits, kā arī karavīriem acīs ir iebūvēts radars. Tik traki nav pilsētas ielās, ja staigāsi tāpat kā visi pārējie, tad uz tevi, iespējams, tikai greizi paskatīsies, bet, ja salieksies un pielūgsi Allāhu, tevi pat neviens nepamanīs. Dažreiz būsi praktiski neredzams. Neviens Altairam nepievērsīs uzmanību, varēsi pieiet klāt kareivim, nodurt viņu ar savu dunci, bet kad pienāks klāt viņa amata brālis un šausmināsies par notikušo, arī viņu varēsi likvidēt un nevienam tas neinteresēs. Bet atgriezīsimies pie slepkavošanas. Visapkārt ir traucēkļi – sargi, ubagi un trakie, kad esi palavījies viņiem garām, izvēlies kādu ieroci ņemsi. Šajā situācijā vispiemērotākais būs apmetņa piedurknē noslēptais duncis, ar kuru visu var nostrādāt ātri un nemanāmi. Ja nu tas tev neiet pie sirds, tad vari paņemt arī zobenu, metamos nažus (kuri, starp citu, ir lieliski) vai arī aiziet un to maitas gabalu piekaut. Pieņemsim, ka izdarīji pareizo izvēli, ņemdams dunci, un esi nodūris to nelaimīgo. Apsveicu! Tagad tev jāklausās viņa pēdējā runā, kura ilgst pāris minūtes un kuru nevar aizslēgt prom. Pirms nebiju spēlējis Assassin’s Creed, man likās, ka pāris dūrieni kaklā cilvēku nogalinās, vismaz runāt taču vairs nevajadzētu, bet laikam jau 12. gadsimtā viss notika savādāk. Noklausies sarunu un bēdz. Skrien prom uz tuvāko sienu un rāpies augšā, lai pēc tam skraidītu pa jumtiem, vai arī skrien prom pa ielu, atgrūžot garāmgājējus. Kad tu no kādā bēdz civilie kļūst par šķērsli, kuru noteikti vajag pagrūst nost no ceļa savādāk parausi uz aci un tev nāksies iesaistīties asiņainā cīņā, kura izraisīs 25 cilvēku nāvi. Lai kuru ceļu tu būtu izvēlējies, tev neizbēgami būs jāiesaistās zobenu cīņās. Līdz spēles vidum tā ir vienkārša pogu spaidīšana, tikai reizēm vajag nospiest divas pogas reizē, lai veiktu pretuzbrukumu. Vēlāk cīņas kļūst nedaudz sīvākas (kareivji gan joprojām gaida, kamēr nogalinās viņu biedrus, lai pēc tam paši varētu mirt) un diemžēl pat ļoti, ļoti biežas. Tev sāks uzbrukt pat tad, ja pārāk skaļi nopirdīsies. Pieņemsim, ka mūkot esi atrāvies no sekotājiem, nu tev ir laiks nozust, ja esi ielās, tad vari ielekt vai nu siena čupā, vai arī iefiltrēties starp mūkiem, ja esi uz jumta, tad vislabāk būtu, ja tu ielektu kādā tējnīcā...uz jumta...ar palagiem riņķī....

Pašu pilsētu apraksts vien varētu būt atsevišķa atskata garumā, bet es centīšos to saspiest vienā rindkopā. Viss izsakot pāris vārdos, tik dzīvu pilsētu vel nebūsiet redzējuši. Pilsētās ir tirgus laukumi, kuros ir bariem tirgoņu, kuri visi slavē savas preces un pie viņiem rindā stāv daudz cilvēku. Pie baznīcām un laukumos ir vervētāji, kuri aicina piebiedroties cīņā pret neticīgo kristiešu armiju. Pa ielām klaiņo ubadzes un trakie. Ir nabago un bagāto rajoni, kuri atšķiras ne tikai ar arhitektūru, bet arī ar iedzīvotāju apģērbu. Pa ielām staigā sievietes, kuras uz galvas nes traukus un savās ikdienas gaitās klīst strādnieki, kuri stiepj kastes.

Ja runājam par audio un video noformējumu, tad iekš "Assassin’s Creed" būs iespēja papriecēt acis un ausis. Tēlu kustības ir ideāli nostrādātas. Viss izskatās dabiski un plūstoši. Nav redzamas nekādas pārejas starp animācijām. Tekstūras ir lieliskas un dzīvas. Pilnīgi gribās iebāzt roku televizorā un aptaustīt bruģakmeņus. Tomēr vislabākais ir tas, ka visu pilsētu vienmēr var redzēt pilnībā. Vai tu būtu baznīcas tornī vai arī kraujas malā, tu vienmēr varēsi pārlūkot visu pilsētu. Nebūs mistiskās miglas, kas cenšas ierobežot skatu pār pilsētas ainavu. Var redzēt, ka Ubisoft ir centušies izspiest no abām konsolēm (PS3 un X360) cik vien spēj. Skaņas efekti ir nostrādāti un atbilstoši līmenim. Mūzika arī ir atbilstoša un spraiga. Tās komponists – Džespers Kids. Ja runājam par tekstu ierunāšanu, tad viss būtu labi atskaitot vienu. Tas ir 12. gadsimts, bet Altairs runā ar perfektu amerikāņu akcentu.

Kopumā "Assassin’s Creed" ir lieliska spēle, un ne tāpēc, ka veidošanā piedalījās Reimondas kundze (fap...). Viennozīmīgi kandidāte uz gada spēles titulu, ja neapniks pēc desmit no vietas nospēlētām stundām, dēļ blakus misiju vienveidības.

+Dzīva pilsēta
+Brīnišķīga grafika
+Lielisks muzikālais pavadījums
+Interesants sižets
+Iespēja pārvaldīt pilsētas arhitektūru

-Altairam amerikāņa balss
-Vienveidīgas blakus misijas
-Zobenu cīņas ir pārāk garlaicīgas

Spēlējamība: 9
Sižets: 8
Grafika: 9
Skaņa: 10

Vērtējums: 9

Izstrādātājs: Ubisoft Montreal
Izdevējs: Ubisoft Vecuma ierobežojums: 16+
Izlaišanas datums: 2007. gada 16. novembris
Platformas: Xbox 360, Playstation 3, PC

Informācijas avots: www.gamespot.com
















Diskusija par Assassin’s Creed KonsoLV Forumā

Multi: Atskats - Virtua Fighter 5 Online

Atskata iesūtītājs: Messer

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums: 8/10

Hmm..., Virtua Fighter. Neteiktu, ka esmu bijis šīs sērijas fans no paša sākuma (1993, ja nemaldos), pats sāku spēlēt tikai 2003. gadā, kad iznāca Virtua Fighter 4 : Evolution. Tikai tagad (pēc desmit gadiem) es saprotu, ko biju palaidis garām..

Virtua Fighter 5 neizceļas ar savu stāstu, tas nav tik plašs kā "Tekken", bet spēle pati cenšas tevi pārliecināt, ka stāsts šeit nav galvenais. Stāsts nekad netiek iesaistīts pašā spēlē, tev pašam ir jāmeklē kā tas risinās.
Ja spēle neizceļas vienā jomā, izceļas citā – vai šajā gadījumā, pat vairākās.
Pirmkārt jau, ar pašu geimpleju, nopulēts un tīrs, nekādi ieroči kā „Mortal Kombat” un nekādas pārdabiskas spējas vai melnie caurumi kā „Dragonball Z”, tikai cīņas vairākos stilos, katram personāžam atsevišķs un daudz savādāks kā pārējiem, un ir jābūt tiešām profesionālim, lai varētu pārvaldīt vairāk kā vienu cīkstoni.
Otrkārt, arī grafikas ziņā spēle ir izdevusies, visām detaļām ir pievērsta īpaša uzmanība, gan līmeņu dizainam, gan tēliem. Vienīgā lieta, kas nedaudz pietrūkst ir asinis.
Audio noformējums gan varēja būt labāks, bet tas nenozīmē, ka mūzika ir slikta vai nekvalitatīva, vienkārši tā varēja būt dažādāka, jāsaka gan, ka tā atbilst līmeņa noskaņojumam un kopumā ir laba.
PS3 un 360 versijas īpaši neatšķiras, tikai 360 versijai ir onlaina iespējas, tās ir diezgan vienkāršas, tā kā pats neesmu daudz spēlējis, neko daudz nevaru pastāstīt. Patīk, ka nav lagu. Spēlējot pamanīju, ka ir daudzi cilvēki, kas izrauj interneta kabeli pirms viņi zaudē, lai gan tāda lieta ir manāma daudzās spēlēs. Onlains ir diezgan vienkāršs, vienkārši cīnies pret kādu citu.
Viena lieta, kas nāk no VF4 ir Quest Mode, kur tu izvēlies vienu personāžu un vari cīnīties dažādās arkādēs un turnīros, savākt naudu un pirkt drēbes, manuprāt, šis ir jautrākais no visiem spēles veidiem.

Spēle ir izdevusies un katrs var atrast kaut ko, kas viņam patiks, daži gan raus matus no galvas grūtības pakāpes dēļ. Bet kopumā, lieliska spēle.

Plusi:

+ Daudz kombo
+ Lieliska, detalizēta grafika
+ Onlains ir izdevies un ātrs
+ Quest Mode ir izdevies

Mīnusi:

- Nav asiņu
- Tīra prasme

Multi: Atskats - Call of Duty 4: Modern Warfare

Atskata iesūtītājs: archi

Spēlēts uz: Playstation 3
Piešķirtais vērtējums: 8.9/10

Kastītes aplūkošana

Nu vo, beidzot pastnieks to ir atnesis. :-D Atplēsu iepakojumu un apskatos vāciņu, aiz vāciņa rakstīts 1-4 players, 10MB HDD, izšķirtspēja - 720p, 1080i, 1080p, players online - 2-18, tips NAT 2.

Spēles spēlēšana

Sākumā ir obligāti jaiziet apmācība, kas ir ļoti vienkārša, pēc tās pabeikšanas jums parādīs, kādam līmenim jūs esiet piemēroti, pavisam tie ir 4 - viegls, normāls, grūts, ļoti grūts.

Vadība kā jau shūteros. Ir patīkams sižets un gameplay. Neteiktu, ka AI ir gudrs. Grafika ir neliels acu apmāns, skaties uz kieģeļu sienu un tā izskatās perfekta, bet tiklīdz pieej tai tuvu klāt, tā uzreiz kļūst par bezveidīgiem kubiciņiem. Daudzi sūdzās, ka COD 4 ir pārāk īsa, tāpēc došu jums labu padomu, spēlējiet uz pašu grūtāko līmeni, tad jums tā neliksies tik īsa. :-) Man šī spēle ir gandrīz nedēļu, bet es to vēl neesmu izgājis. Atšķirībā no COD 3, te, diemžēl, nav vadāmu transporta līdzekļu, bet toties var izsaukt gan helikopteri, gan bumbmetējus. Būs arī iespēja pašam pamētāt bumbas, kas arī būs visvieglākā un neparastākā misija.

Senāk nebija, tagad ir

Vienmēr gribējās novākt ienaidnieku, kurš slēpjas aiz durvīm, tagad to var, negaidot kamēr tas izlīdīs laukā. Lodes lido caur durvīm un plānām sienām. Senāk nevarēja pērlekt pusmetra žogam, tagad var, un, ja tas ir augstāks par pusmetru, tad var arī tam pārāpties pāri. Agrāk nebija suņu, bet tagad ir. Tie ātri uzbrūk un nograuž momentāli.

Multiplayer

Daudzlietotāju režīms ir gandrīz kā otra spēle ar RPG elementiem. Audzē rangu un attīsti savu izvēlēto klasi. Klases ir dažādas - sniper, shotgun utt. Arī multiplayer'ā var izsaukt helikopterus un bumbvedējus, un parādās iespēja atklāt pretinieka atrašanās vietu. Kā to izdarīt? Ļoti vienkšrši, lai atklātu pretinieku, ir jānovāc 3 ļaundari pēc kārtas. Jānospiež bultiņa pa labi, lai izsauktu bumbvedēju jānovāc 5 ļaundari, bet helikopteri - 6 vai 7. Īsti neatceros. :-)
Vispār daudzlietotāju režīms ir ļoti interesants un patīkams, tikai es nesaprotu kāpēc uz spēles vāka rakstīts 2-18 player online, bet es, izspaidot visas opcijas, neatradu iespēju uzspēlēt divatā online.

Plusi un mīnusi

+
1. Lielāka brīvība, ja salīdzina ar COD 3
2. Lieliski attēlotas pilsētas, seviski Černobiļa
3. Labi specefekti un skana
4. Spēle ir kļuvusi nežēlīgāka, tuvāka reālismam

-
1. Pretinieki vienmēr vairāk šaus pa tevi, nevis pa taviem biedriem, kuri atrodas daudz tuvāk ienaidniekam
2. Kamēr tu neieskriesi mājā, naidnieks skries bezgalīgi no mājas
3. Ložu caurumi ir ierobežoti, šaujot vienaa sienā, vecie caurumi pazūd

Mans vērtējums 10 ballu sistēmā ir:
Single player - 8.7
Multiplayer - 9.2


Šī misija man patika vislabāk.















Šī misija bija tā neparastā, pirmo reizi sajutos kā Dievs. :-)













Diskusija par Call of Duty 4: Modern Warfare KonsoLV Forumā

Multi: Atskats - Beowulf

Atskata iesūtītājs: maikijs

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums: 8.5/10

Nu tā, Sony lietotājiem ir God of War, tagad arī mums, XBOX 360 lietotājiem, ir iznācis gandrīz savs God of War.

Spēle ir interesanta! Samērā viegls gameplays, līdzīgas kontroles ar God of War.

Spēlē kopā ir 19 vai 18 epizodes, kuras ir sadalītas vēl trīs atsevišķās daļās. Spēle sākas ar to, ka tu esi kareivis, kas sacenšas ar kādu sīvu pretinieku. Sacensību beigās tev jācīnās ar trīs hidrām, kuras tu protams uzveic. Pēc šīm sacensībām tu iegūsti savu pirmo spēcīgo spēju. Izmantojot savu jauno spēju, tu kļūsti ārkārtīgi spēcīgs un niknuma pārņemts. Spējas ir labas, tu vari visu ātri uzveikt, bet tas tev nes sliktu slavu, jo dusmās tu nogalini arī savus kareivjus. Nedaudz vēlāk ir otrais Boss, kuru tu uzveicot iegûsti karaļvalsti. Karaļvalstī tu iegūsti savu otro spēju "Heroism" (varonība). Šīs spējas tevi un tavus kareivjus padara stiprus. Šī spēja nes tev slavu.
Kad tu esi ieguvis karaļvalsti, tev apkârt ir četras lielas zemes, kuras tu spēles gaitā iekaro.

Atgriežoties pie abām superspējām, tu pārsvarā izmanto kādu no savām spējām, niknuma vai varoņa. Attiecīgi pēc katra līmeņa tiek uzskaitīti punkti par nogalinātajiem pretiniekiem. Tu vari saņemt niknuma punktus, kas tevi ved uz slikto pusi vai varoņa punktus, kas tevi ved uz labo pusi. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz un kādas spējas tu izmanto.

Par iegūtajiem punktiem tu vari upgreidot kādu savu spēju. Spēlē var arī diezgan brutāli nogalināt! Uzspiežot B pogu, tu saķer pretinieku un attiecīgi izvēlies, ko darīt tālāk! Uzspiežot Y, tu pretiniekam kaut ko pārlauz, B nosit līdz nāvei un X - vienkārši aizmet! (Izmantojot dusmu spējas visu var darīt vel brutālāk).
Spēli tu vari beigt kā "Monster slayer" (ļoti daudz izmantojot niknuma spējas) vai kā "Mens king" (ļoti daudz izmantojot heroism spējas)

Tātad tas, kā tu iziesi spēli ir atkarīgs no tevis.

Beowulf ir arī diezgan patīkama grafika un ainavas!

Multi: Atskats - Kane & Lynch: Dead Man

Atskata iesūtītājs: Hell_Dude

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums: 7/10

THECalitis: Brīdinu, šajā video atskatā ir dzirdami rupji vārdi angļu valodā.



Diskusijas par Kane & Lynch: Dead Man KonsoLV Forumā

PS3: Atskats - Folklore

Atskata iesūtītājs: sfinxters

Spēlēts uz: Playstation 3
Piešķirtais vērtējums: 7/10

Īsumā:
Kaut kas tiešām oriģināls. Cīņas sistēma ir no vienas puses prasta, no otras neredzēta. Uz izvēli ir ~100 monstriem (Folkiem) ar kuriem var dot bietē citiem monstriem (Folkiem). Kā izteicās viens žurnāls - Pokemoni pieaugušajiem. Katram ir savs sitiens/šāviens (katrs monstriņš prot precīzi vienu uzbrukumu), savas stiprās/vājās puses, plusi/mīnusi utt.

Nedaudz kretinē bremze pēc meņū spaidīšanas, tb iziešanas no tā, (diezgan bieži nākas), bet nav nekas tik traks, lai pārāk traucētu.

Lai gan spēlē ir veikts ļoti liels uzvars tiešu uz storiju, dialogi brīžiem ir dziezgan sviestaini, iespējams tulkojuma problēmas, bet to arī var piedod, jo baudīt gāmi īpaši netraucē. Storijs pats pa sevi ir labs, bet manuprāt drusciņ par daudz prognozējams (tik tālu, cik es esmu ticis, kas būs nākamajos čapteros - nezinu). Ir interesanti.

Jāatzīmē, ka lielākā daļa dialogu spēlē ir komiksveidīgi, katsīni parādās pareti.
Saundreks gan ir ļoti labs un baudāms. Skanējums spēlei vispār ir augstā līmenī.

Grafika brīžiem izskatās elpu ciet aizsitoši. Bet tikai brīžiem.
Charecteri ir detalizēti, pasaules košas un kustīgas. Dizaineru darbs vispār ir augstumā gan līmeņu ziņā, gan monstru. Ir uz ko paskatīties un tas viss piedevām izkatās ļoti smuki.

Par spēles garumu - atkarībā no tā, kā spēlē, svārstās ap 20 h. Bet var būt arī ilgāk/īsāk.

Piemirsu pieminēt vēl vienu intersantu lietu - spēlē ir 2 galvenie varoroņi. Pēc katra čaptera beigām spēle ļauj izvēlēties varoni ar kuru spēlēt tālāk, jāatzīmē, ka katrs varonis iet savus līmeņus pēc kārtas - ar domu, var ar vienu aizkāpt līdz 4. chapterim, bet ar otru tik līdz 2. Spēlē pieņemtie lēmumi (īstenībā tādu nav diez ko daudz, līdz šim bijuši tik 2) ietekmē spēles gaitu otram charekterim.

Rezumē:
Nastojaķeļno rekomenduju tiem, kas grib parukāt ko jaunu, interesantu un atmosfērisku. Doom 3 faniem turēties pa gabalu.

No baļļu viedokļa varētu dot 7/10, cerēju ka būs drusciņ lābāk un Oblivion ir paagstinājis manus standartus.

Diskusijas par Folklore KonsoLV Forumā

Multi: Atskats - Skate

Atskata iesūtītājs: Messer

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums: 7/10

Skate, skate, skate... Esmu bijis Tonija (Tony Hawk) fans, līdz pat American Wasteland, pēc tam... kaut kā vairs nepatika, bet par "skate" vispār nebiju iedomājies. Iznāca demo, un kā ierasts - iznāk kas jauns, es ielādēju un spēlēju. Protams, "skate" nebija izņēmums.

Pirmie iespaidi? Visus trikus tik grūti uztaisīt, ka gribas plēst matus no galvas. "Kāpēc maniem draugiem patīk?" – sev vaicāju, man spēlē likās vienkārši stulba. Paspēlēju vienu reizi – nepatīk, vēl vienu reizi – nepatīk. Vēlreiz – nekā! Atnāca draugi, sākām runāt, param, param, param... un spēle sāka patikt. Paspēlēju - triki pēkšņi vairs nelikās tik grūti... nākamajā dienā spēle tika pasūtīta, vēl vairāk, gaidīju to ar nepacietību.

Pēc dažām dienām spēle bija klāt.

Nu vecīt! Paradīze! Triki nav nemaz tik grūti, lai gan sākumā nevari pat palekties vai noslaidot pa stieni, nenokrītot un nesalaužot mugurkaulu. Vajag tikai mazliet dot spēlei laiku un jau pavisam drīz taisīsi daudz pievilcīgākus un sarežģītākus trikus. Iegūstam sponsorus, taisām bildes, žurnāliem uzņemam video un bildes. Pērkam drēbes, aksesuārus.

Spēle, godīgi sakot, lai arī no sākuma tā galīgi neliekas, nav no grūtākajām, – var iziet apmēram desmit stundās, bet ja "paņem" un gribi tāpat vien paskeitot, tā var ilgt mūžīgi. Grūtākais ir pro uzdevumi, daži no tiem - vienkārši nereāli, jāizpilda gan nav obligāti, bet, lai tiktu pie dažiem labumiem, tas tomēr jāizdara.

Spēles procesā jāizvēlas, kuram žurnālam sūtīsi bildes. Izvēle gan nav nekāda plašā: "the Skateboard Mag" vai "Thrasher". Pirmais ir "saprātīgā" puse, vienkāršāki triki, "klasiskie" - lejā pa margām, lēciens pār trepēm, u.t.t, paši zināt. Otrais - ļaunais dvīnis - sacīkstes lejā pa kalnu, kaulu laušana – tādā stilā. Kaut gan jāsaka, ka kopumā nekas daudz neatšķiras un prasītos vairāk "garšvielas". Runājot par sponsoriem, ja tev, piemēram, ir sponsoru kedas, tev maksā naudu, kad izpildi kādu uzdevumu, diemžēl naudu var tērēt tikai drēbēm, un, ja tas liekas mazsvarīgi, tad šai spēles sastāvdaļai nav liela jēga.

Online un skate.reel. Onlains tika iemēģināts un... tas bija vienkārši briesmīgs. Pirmkārt jau ir grūti tikt līdz sesijai un, kad tu beidzot esi iekšā, viss notiek lēni, dažreiz jau gadās, ka viss ir ok, bet biežāk tomēr onlains raustās. Jautājums, kas ir skate.reel? Daudz neiedziļinoties, spēles laikā uzņem video (bildi) un tas tiek nosūtīts uz EA serveriem, kur dati tiek glabāti, ja esi piereģistrējies. Un te atkal ir problēma – piereģistrēties ir gandrīz neiespējami. Web lapa parasti ‘uzkaras’ un tu nesaņem apstiprināšanas e-pastu, man nez kāpēc paveicās, bet lasot forumus, liekas esmu viens no miljona.

Kopumā spēle ir laba, bet ar mīnusiem, neizdevies onlains un daži grūti uzdevumi, kas var mazināt spēles baudījumu. Arī trikus taisīt ar analogu var būt diezgan grūti un netiek piedāvāts cits variants, lai gan tas nav lielākais trūkums. Sasummējot visus "+" un "-", spēle ir izdevusies.

Diskusijas par Skate KonsoLV Forumā

Multi: Atskats - Super Puzzle Fighter II Turbo HD Remix

Atskata iesūtītājs: Messer

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums : 8/10

HADOOOUUUKEEENNNNN

* klepus *

Super Puzzle Fighter II Turbo HD Remix

Droši vien, redzot nosaukumu, nodomāsi - ‘tetris klons’ un turklāt ar briesmīgu nosaukumu, tieši tāda bija mana pirmā doma, bet es kļūdījos…
Super Puzzle Fighter II Turbo HD Remix (turpmāk SPF) ir puzles tipa spēle, kur jāveido kluči no četrām krāsām un tad jāiznīcina, spēlē piedalās personāži no spēlēm ‘Street Fighter II’ un ‘Darkstalkers’, pazīstamākās sejas - Dan, Ryu un Ken, un dažas ne tik pazīstamas no ‘Darkstalkers’ – Donovan, Devilot un citi.

Īsāk sakot, ‘Super Puzzle Fighter II’ - jaunās krāsās un ar papildus ‘fīčām’. Klāt nāk papildus modes, pirmais no tiem ir:
X’ – klasiskais Puzzle Fighter, tikai rebalansēts (daži sit stiprāk, daži vājāk);
X – klasiskā, vecā spēle,
Y - tas pats princips, tikai kluči ir jāsavieto vai nu horizontāli, vertikāli, vai pa diagonāli un tos vajag tikai trīs.
Z - pats neesmu daudz spēlējis, cik es saprotu - tu pats nemet klucīšus, bet vari tos tikai rotēt, lai izveidotos kombinācijas, ja šo veidu nesauktu Z, tas būtu kā Survival, kas ir citās spēlēs, piemēram Hexic.

Tagad pastāstīšu par to, kas man spēlē patīk un kas nepatīk – pirmkārt, man pašam patīk puzles spēles, tādēļ tas vien jau bija iemesls, kāpēc pirkt. Patika, ka kluči, fons pārtaisīti HD līmenī, kluči labāk izskatās, fons ‘tīrāks’, mūziku ir lielāka bauda klausīties (Ken līmeņa mūzika man ir vienkārši pielipusi). Prieks, ka spēles veidotāji ir pievienojuši online multiplayer, var arī ar divām pultīm un tas ir liels pluss.
Protams spēle nevar būt perfekta – ir daži mīnusi un ‘gļuki’, kas dažiem var sabojāt spēles prieku, teiksim, online multiplayer dažreiz lagojas un pat uzkaras, dažiem spēle liksies par vieglu un dažiem nepatiks, ka pašu ‘varoņu’ sprites (figūras) nav HD kvalitātē.

Plusi:

+ HD versija grafikai, izskatās un mūzika izklausās lieliski
+ Online multiplayer
+ Visi personāži no visām spēles versijām
+ Jauni spēles veidi

Mīnusi:

- Personāži nav HD
- Online multiplayer ir lēns.
- Spēle var likties vienkārša.

Kopumā:

Spēle noteikti nav visiem, tāpēc iesaku izmēģināt ‘trial’ versiju, pirms jūs pērciet pilno. Tie, kas jau ir savā dzīvē izbaudījuši Puzzle Fighter, droši vien izbaudīs arī šo. Tomēr, ja kāds grib pirkt dēļ iekļautā multiplayer, iesaku pagaidīt, līdz iznāks kāds labojums.

Diskusija par Super Puzzle Fighter II Turbo HD Remix KonsoLV Forumā

PS3: Atskats - Warhawk

Atskata iesūtītājs: archi

Spēlēts uz: Playstation 3
Piešķirtais vērtējums : 8.7/10

Beidzot esmu ticis pie ilgi gaidītā Warhawk, iegādājos to iekš PS Store. Biju diezgan dusmīgs, ka varu spēlēt tikai ar to profilu, ar kuru samaksāju.

Par pašu spēli...

Sākšu ar mīnusiem, kas, iespējams, (cerams) tiks izlaboti:
1. nu ļoti, prasās pēc single player;
2. pagaidām diezgan maz tehnikas un ieroču, kartes ar' tikai piecas;
3. tā kā ir tikai multiplayer režīms, varēja taču uztaisīt kaut ko vairāk par "death match", "capture flag", "zones" un "team death match", es ceru, ka kādreiz būs kas vairāk.

Un tagad pie pozitīvā:
1. ņemot vērā, ka šī spēle sver tikai 799MB, grafika ir vairāk kā laba;
2. brīvības sajūta spēlējot;
3. spēlējot visiem 32 spēlētājiem rodas ideāla kaujas atmosfēra;
4. par sasniegumiem tiek iešķiebtas medaļas, pakāpes, paaugstinājumi, utt, pagaidām gan nav skaidrības, kāds no tām bļembām un goda rakstiem labums, bet man patīk, ka nespēlē pa tukšo, iegūtie punkti saglabājas;
5. var veidot savu personāžu, izvēloties logo, krāsu, jo ilgāk spēlē, jo vairāk atver jaunus aksesuārus - jakas, bikses, ķiveres, arī lidmašīnai iegūsti dažādus uzlabojumus;
6. var izmantot headset, nospiežot L3 nočirkst rācija, un tu esi eterā.

Spēle PS Store maksā USD 43.

Nezinu kāpēc, bet man patīk.

Diskusija par Warhawk KonsoLV Forumā

Multi: Atskats - Stranglehold

Atskata iesūtītājs: Hell_Dude

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums : 7/10

Pif, paf, būm un Vū

Jau pirms kādiem pāris gadiem Džons Vū ieminējās, ka vēlētos uztaisīt sīkvelu
savam action grāvējam "Hard Boiled". To bija padzirdējuši strādīgie, bet pēdējā laikā ne tik veiksmīgie, vīri no Midway. Un Džonam ieteica veidot nevis kārtējo supervaroņa atgriešanos (Rocky, Indiana Jones, Rembo utt), bet gan ļaut viņiem kopā ar "Tiger Hill Enterteiment", tā vietā izveidot Čov Jun Fata reinkarnāciju videospēles veidolā. Protams, ja pats mister Vū piepalīdzēs. Nu un tā dzima spēle, ko šodien pazīstam kā Stranglehold. Pāris reizes atlikts un par "Max Payne" klonu nosaukts, ne vienu reizi vien, šis šaujam gabals beidzot ir klāt.

Tiem, kas nezin kas, kur un kāpēc:

Tu esi viens džeks vārdā Inspektors. Jā tevi sauc "Inspektors Tekila". Neesmu gan īsti pārliecināts vai viņam vispār ir vārds. Inspektoru uzrunā kā "Tekilu" vai "Inspektoru Tekilu" (Hmm...varbūt pat "Tekila" nav īsts vārds...). Nu lai kā viņu tur sauktu, viņš ir ĪSTS MEŽONIS. Piemēram, ja parasti cilvēki iet pa kāpnēm uz leju (labākajā gadījumā skrien vai meiģina parādīt savu atlētiskumu un pārlekt tām pāri), Tekila ņem un uzlec uz margām un nošļūc lejā, protams, pa ceļam nogalinot visus kuri uz viņu ne tā paskatījušies (ar ieroci rokā). Bet tas viss nebūtu iespējams, ja viņam nebūtu īpašās, Hongkongas pazemes laboratorijās izstrādātās kurpes, kuras vienā brīdi var būt neticami slidīgas, lai tiku pa margām lejup, bet otrā brīdī, tās pieķerās pie vienas margu vietas un atlaižās tikai tad kad Tekila pavirza savu kāju. Un tas viss tiek darīts, lai Tekila netraucēti varētu virzīties pa kāpņu margām augšup un lejup. Vēl ar savām telekinētiskjām super spējām viņš ir spējīgs palēlināt laiku, tādējādi būdams daudz precīzāks un nāvejošāks. Bet Tekilai kabatā ir pa vēl kādam trikam. Ja tu kādu laiku veic "stilīgu slepkavošanu" (braucot ar ratiņiem pie reizes šaujot aziātiem galvās vai arī lecienā izkastrēt kādu mūsu austrumu kaimiņu krievu), tad tu sakrāj pietiekami daudz enerģijas, lai palaistu vaļā (nu uzspridzinātu) vienu no četrām "Tekilas bumbām" : Maģiskās zālītes tevi acumirklī saārstēs, "precīzā tēmēšana" ļaus tev no 150 m attāluma iešaut vienam Hongkongas mafijozam kreisajā acī, kaut kādas superspējas, kas palēlina laiku, padara tevi nemirstīgu un lodes birst 10 reizes ātrāk (šis supermena sindroms ilgst neilgu laiku) un beidzot "Balerīnas grieziens", kura laikā Tekila izdala svinu visiem, kas atrodas 360 grādu lenķī ap viņu.

Un tagad tas, ko es domāju par spēli.

Stāsts - Džons jau varēja pacensties labāk. Bet, ja nu tomēr kādam interesē, tad nu šeit es ieskricelēju pašu galveno: Ir nolaupīts viens ments, tu viens ej viņu atbrīvot (laikam to ka viņš iet viens bija lieki piebilst), bet viņš jau ir sprāgonis. Tad meklējot veci kurš viņu novāca, tu satiec vienu Hongkongas mafijnieku, kurš tev liek atbrīvot divas Aziātu džurbenes (Tekilas bijušo draudzeni un viņa meitu). Pa ceļam, lai uzlabotu garastāvokli vēl paspēs nogalēt pāris krievu neģēļus.

Gameplay – Nenoliedzami spēles stiprākā puse. Slepkavot cilvēkus "in t3h Tekila Time" ir diezgan jautri. Šauj, šauj un lec šaujot. Nav gan ne tā pati jaunākā, ne orģinālākā gamepleija formula, bet tā vel strādā. Galvenokārt, šī spēle no citiem "trešās personas šūteriem" atšķiras ar to , ka tev ir iespēja iznīcināt lielāko daļu objektu spēlē. Šoreiz ir iespēja ne tikai neliešus pārmācīt ar vecajiem ,labajiem koltiem, bet arī ar uz galvas krītošiem kondicjonieriem, izkārtēm un visu ko citu, kas gadās pa rokai (vai lodei). Ir iespējams arī izmanot apkārtējo vidi daudz stiligākiem mērķiem. Piemēram, jau iepriekš minētā šļukšana pa kāpņu margām, šūpošanās milzīgās lustrās un sērfošana uz kautkādiem tur ratiņiem. Lai tas viss būtu daudzveidīgāks, Midway ir iemetuši kādu “puzles” elementu. Dažos stāvos atsevišķās vietās būs traucēta pārvietošanās, bet Tekila šādos brīžos neapjūk. Viņš zina, kas ir darāms. Jāsašauj tikai pāris dēļu vai telefona stabu, un jauns ceļs ir izveidots. Paldies Čakam Norisam, ka šo gameplay elementu ir ļoti maz, jo tā ir spēles sliktākā daļa. Līmeņu dizaineri arī nav slinkojuši. Paspēsi iegriesties gan Hongkongas tirgū, gan Čikāgas vēstures muzejā. Tā kā Tekila ir gājis dizaina skolā, viņam ir iespēja ar dažādiem augstās mākslas rīkiem pārveidot lokācijas kā vien viņam (tev) tīk. Pa vidu gadās arī kāds Standoffs. Respektīvi Tekilu ielenc. Ko nu darīsi? Bēgsi? Nē! Tekila lietas dara savādāk. Viņš ir tik ātrs, ka viss izskatās tik šausmīgi lēni. Un viņš ir spējīgs liekties pa labi un pa kreisi izvairoties no lodēm un tājā pat brīdi kādam uzdāvinot pa svina suvenīram. Jāpiebilst gan, ka standoffi ir jautri tikai vienu/divas reizes.

Effekti: Lai cik savādi tas nebūtu, man liekas, ka filmiņās grafika ir manāmi sliktāka nekā live action. Bet nevar noliegt ka Čov Jun Fats Strangleholdā ir tas pats Inspektors Tekila, kas Hard Boiled, ja nu vienīgi vecāks. Arī Tekilu ierunājis ir viņs pats, nevis kāds B-klases aktieris. Skaņa spēlē atbilst visiem maniem kvalitātes standartiem (kādi nu kuram tie ir, ja tev nepatīk, tad pats esi vainīgs. Aizej pie mammas, viņa tevi pieņems tevi tādu kāds tu esi. Kaut arī man tu nepatīc), kā arī muzikālais pavadījums ir lielisks un perfekti atbilst spēles atmosfērai. Bet par jauko ieskaņojumu un čarateru modeļiem labāki, ir visi šķīdieni. Spēlēšanas laikā acis krīt uz visām burvīgajām mantām, kuras vēl burvīgāk sašķīst daudzos, daudzos gabaliņos. Iesaku kādreiz pameiģināt ieslēgt Barrage (ieteicams ar vinči rokās) un pavērot, kā norit kapitālais dizaina rīmeiks Džona Vū stilā. Pietam freimreits turās diezgan labi, visu šo sprādzienu un šķīdienu laikā.

+ Massīva iznīcība (jeb iespēja visu izdemolēt), Visi Džona Vū elementi (Dūjas, slow-motion un pats misters Vū (Jā arī viņš pats ir savu darbu firmas zīme. Jo visās savās filmās, nu jau arī spēlēs viņš parādās kādā mazā lomā)), Slow-motion, Ūber kurpes

- Īsa spēle (kādas pāris h...iespējams 6/7), asins grafika sūkā (nu vismaz tajās animācijās, kad sašauj acī/kājā/aknā/telefonā varēja uztaisīt, ka asinis šķīst reālistiski), atlikta sazin ciktur reizes, pārāk dārga

Rezumējums un vērtējums:

Džons Vū nu ir ienācis spēļu industrijā. Vai viņam tas ir izdevies? Es domāju, ka jā. Misters Vū un Midway ir saķimerējuši diezgan pieklājīgu spēli, lai gan īsa un Multiplayers nēesot diezko labs (pašam nav sanācis iemēģināt), tomēr šīs pāris stundas, ko pavadīsiet pie šīs spēles, būs jūsu laika vērtas. Bet ne naudas. Es nekādā gadījuma neieteiktu iegādāties Stranglehold sākuma cenā. 6h gameplays + viduvējs mp nav 40ls vērts. Ieteiktu nogaidīt līdz cena nokrītas līdz kādiem 20/25 ls.

Diskusija par Stranglehold KonsoLV Forumā

X360: Atskats - Bioshock

Atskata iesūtītājs: Messer

Spēlēts uz: Xbox 360
Piešķirtais vērtējums : 9/10

'Would you kindly?' Šādi vārdi tev paliks atmiņā ilgu laika, kad būsi krietni jau spēlējis Bioshock, pilns ar Lielajiem Papucīšiem (bet lai gan tās ir mazās māsas??? Vai tad ne mazās meitas?), manīgiem īriem, elpu aizraujošu stāstu un grafikas? Salīdzinot ar šo spēli, visas citas spēles izskatās kā Pongs uz Atari 2600.

Kas mani ievilka 'Rapture', spēles galvanajā notikumu vietā? Ko lai saka - viss. Spēles producents - Kens Levīns (Ken Levine), ir pazīstams ar System Shock sērijam un spēle Bioshock ir kā dvēseļu brālis System Shock spēlem. Kas lidzīgs? Grafiski attēli, interesants stāsts, stāsts spēles vidu tiek apgriezsts kājām gaisā. Viss ir manāms, bet Bioshock - tā ir māksla spēles formā - neviena cita spēle neko šādu vēl nav spējusi iemūžināt.

Spēles gaita notiek Rapture, it kā slavēta un grezna vieta kur māksliniekiem nav jabaidās no cenzūras un tādā gaitā - bet kad tu tiec līdz Rapture - slavēta un grezna top par 'tīrā elle'. Cilvēki? Cilvēku vairs nav - palikuši vien tikai Splaiseri (Splicers), kādreiz cilvēki - tagad monstri, pilni ar plasmidiem (Plasmids) un samaitātām īpašībām (pazust, staigāt uz sienām, uzsprāgt) - šie arī ir, spēles galvanie ienaidnieki - ir arī Lielie Papucīši (Big Daddies) un Mazās Māsas (Little Sisters), māsām uzdevums ir savākt ADAM - ģenētisku materiālu ko visiem gribas, visiem vajag.

Kādreiz tas ir bijis tikai jūras radībās un tā esot bijusi vienīgā vietā kur to dabūt, bet tagad mazās māsas ir vienīga vieta ko tur dabūt - iemeslu dēļ kas iespējams skaitītos kā spoilleris - neteikšu kāpēc. Tētu uzdevums ir viņas sargāt, un ja gribi dabūt ADAM - viņš ir jānobeidz! Uzdevums nav vienkārš, bet par ADAM vari pirkt plasmidus un tonikus, kas nenoliedzami padari spēli interesantāku.

Spēlei ir lieliskas fizikas, to var redzēt agri spēlē dabūjamo Plasmidu - Telekinesis, ar ko var aizšaut objektus, tālāk spēle lai dažas lamatas apietu, ir ar Telekinesis jāpievelk kāds objekts - un tad jāmet uz lamatām - tās aktivizējas, un vari iet tālāk, kas man patīk Bioshock ir ka tu vari pieiet lietām dažādi - ja tev uzbrūk, droši, vari vienkārši šaut, bet vari arī hipnotizēt Tētīti vai lietot Saniknošanas (Enrage) plasmidu, kas pretiniekiem liks nostāties tavā pusē - vai ja ir uzlausta (hacked) kāda kamera vai drošības robots (Security Bot), tad kamera iedarbinās signalizāciju pret pretinieku, vai robots sāks šaut.

Runājot par laušanu un citām lietām, tas ir viens lieliski izveidots RPG elements šinī spēlē, lai gan laušana apnīk (atgādina spēli Pipe Dream), var lietot vai nu Buyout (maksā par automātisku laušanu) vai automātisko laušanas rīku ko var iegūt ar U-Invent, tagad par U-Invent. Kas tas vispār ir? Sākot no apmēram 1/4 spēlē, tu no kastēm utt. savāc visādus mēslus, līme, tukšas šlirces, benzīns. Ko ar tiem? Protams - taisi munīciju, tonikus, automātiskos laušanas rīkus, U-Invent spēlē lietosi daudz. Vēl arī ir Ammo Banditos un automāti, tur tu pērc munīciju vai medpakas. Spēlē arī ir citreiz paslēpti 'Power to the People' aparāti, kur tu par brīvu vari paaugstināt sava ieroča spēku.

Bet protams - arī ir sliktas lietas. Citreiz kad tu nošauj pretinieku, viņš vēl kustas uz zemes vai kaut kas tā neorganiski vibrē, bet kas man likās pats sliktākais ir tas ka spēle ir pārāk viegla! Es lai gan spēlēju uz Medium, visus situ nost ar Wrench, tas gandrīz labākais ierocis, uz Medium arī ātri var nošaut Papucīšus, daži šāvieni ar 00 Buck (bise) un tad ar mīnmetēju un beigts - nu tā.

Bet kopumā? Viena no labakajām spēlēm ko esmu spēlējis, ja nespēlēsi - tevi pats personīgi nomedīšu un iemetīšu grāvī!

Diskusija par Bioshock KonsoLV Forumā